ZeBrene

Es rakstu dziesmas, jo man vienmēr ir paticis domāt, ka mūzika neko neprasa. Es tās nerakstu, lai aizņemtu cilvēka laiku. Es ceru, ka tās ir tā vērtas, lai uz dažām minūtēm viņš izvēlētos pabūt kopā ar sevi. Varbūt tāpēc manas dziesmas ir tik īsas. Jo tam jau nevajag daudz laika. Pasaule jau tā ir pilna ar lietām, kas prasa paskaidrojumus. Es gribētu, lai manas dziesmas vismaz nav viena no tām. Es nezinu, ko cilvēks tajās atradīs. Ceru tikai, ka tas būs kaut kas, kas tieši tajā brīdī viņam ir vajadzīgs. Ja tā būs satikšanās ar sevi, es priecāšos. Ja tā būs vieta, kur uz brīdi paslēpties no pasaules, arī par to es nevienu nevainoju. Ar to man pilnīgi pietiek. Saziņai e-pasts: [email protected] ENG: I write songs because I've always liked the idea that music asks nothing of you. I don't write them to take up anyone's time. I only hope they're worth someone choosing to spend a few minutes alone with themselves. Maybe that's why my songs are so short. It doesn't take much time. The world is already full of things that demand explanations. I'd like my songs to be one thing that doesn't. I don't know what someone will find in them. I only hope it's something they need at that particular moment. If it's a chance to meet themselves, I'll be happy. If it's a place to hide from the world for a little while, that's perfectly enough too. That's all I could ever ask for.